​Janvārī otro reizi devos uz Vāciju, lai piedalītos Zuargusa rīkotajā retrītā.  Ja pirmajā reizē uz Vāciju devos ar satraukumu un neziņu, tad šajā reizē – arī ar satraukumu, bet nu jau ar  pārbaudītu pārliecību, ka šī ir īstā vieta, kur rast atbildes uz saviem “iestrēgušajiem” jautājumiem.  Retrīts norisinājās ļoti skaistā, mierpilnā vietā, ar iespēju sajust dabas varenību. Par visu bija padomāts – gan par fizisko, gan emocionālo labbūtību,  šķiet, ka man šajās dienās notika pilnīga  “atslēgšanās” no ikdienas darbiem mājās un radās īpaša klātesamības sajūta retrītā.  Lai arī katrs mēs atbraucām ar savu nolūku, Zuarguss  ļoti sensitīvi sajuta ikkatru no mums, un arī ikkatram no mums sniedza sajūtu - esmu šeit gaidīts, uzklausīts, sadzirdēts.  Pēc manām domām apbrīnojams ir veids, kā Zaurguss nodod informāciju – ar lielu atbildību un cieņu pret ikkatru klausītāju un tajā pašā laikā ar rotaļīga humora klātesamību.   Ļoti novērtēju iespēju ieklausīties citu dalībnieku stāstos un šādā veidā pastarpināti rast atbildes arī uz saviem jautājumiem.  Novērtēju, ka šie retrīti  nav par – “parauj gaisā un palaiž…” Gluži pretēji – mājās atgriezos jau ar retrīta laikā izkristalizējušiem instrumentiem – informāciju un praksēm, lai tuvotos savam izvirzītajam mēķim.  Ļoti novērtēju, ka arī pēc retrīta tiek dota iespēja darboties 11 humans platformā, gūt ļoti noderīgu informāciju un praktizēt dažādas prakses.  Pateicība Zuargusam un Rēzijai!